— Après la bataille — Passénadi gagne une bataille contre l'armée d'Ajatassattou. Le Bouddha en profite pour commenter sur la conséquence des actions. |
Pāḷi
atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ abbhuyyāsi yena kāsi. assosi kho rājā pasenadi kosalo — “rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā mamaṃ abbhuyyāto yena kāsī””ti. atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ paccuyyāsi yena kāsi. atha kho rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṃ. tasmiṃ kho pana saṅgāme rājā pasenadi kosalo rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ parājesi, jīvaggāhañca naṃ aggahesi. atha kho rañño pasenadissa kosalassa etadahosi — “kiñcāpi kho myāyaṃ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto adubbhantassa dubbhati, atha ca pana me bhāgineyyo hoti. yaṃnūnāhaṃ rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṃ hatthikāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ assakāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ rathakāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ pattikāyaṃ pariyādiyitvā jīvantameva naṃ osajjeyyan””ti .
|
FrançaisCe jour-là, Ajatassattou Védéhipoutta le roi du Magadha rassembla son armée avec ses quatre corps{n} et la mit en marche vers Kassi, à l'encontre du roi Passénadi du Kossala. En l'apprenant, le roi Passénadi du Kossala rassembla son armée avec ses quatre corps et se dirigea vers Kassi, à la rencontre d'Ajatassattou Védéhipoutta le roi du Magadha. Alors Ajatassattou Védéhipoutta le roi du Magadha et le roi Passénadi du Kossala entrèrent en bataille. Au cours de cette bataille, le roi Passénadi du Kossala vainquit Ajatassattou Védéhipoutta le roi du Magadha et le captura vivant. Alors le roi Passénadi du Kossala se dit: “Bien que cet Ajatassattou Védéhipoutta, roi du Magadha, soit hostile envers celui qui ne l'est pas, il reste mon neveu. Et si je soustrayais toute son éléphanterie, toute sa cavalerie, toute sa charerie, toute son infanterie et que je le laissais partir avec rien d'autre que sa vie?” |
atha kho rājā pasenadi kosalo rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṃ hatthikāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ assakāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ rathakāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ pattikāyaṃ pariyādiyitvā jīvantameva naṃ osajji. | Alors le roi Passénadi du Kossala soustraya toute l'éléphanterie d'Ajatassattou Védéhipoutta le roi du Magadha, toute sa cavalerie, toute sa charerie, toute son infanterie et le laissa partir avec rien d'autre que sa vie. |
atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pavisiṃsu. sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ — “idha, bhante, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ abbhuyyāsi yena kāsi. assosi kho, bhante, rājā pasenadi kosalo — ‘rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā mamaṃ abbhuyyāto yena kāsī’’ti. atha kho, bhante, rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ paccuyyāsi yena kāsi. atha kho, bhante, rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṃ. tasmiṃ kho pana, bhante, saṅgāme rājā pasenadi kosalo rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ parājesi, jīvaggāhañca naṃ aggahesi. atha kho, bhante, rañño pasenadissa kosalassa etadahosi — ‘kiñcāpi kho myāyaṃ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto adubbhantassa dubbhati, atha ca pana me bhāgineyyo hoti. yaṃnūnāhaṃ rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṃ hatthikāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ assakāyaṃ sabbaṃ rathakāyaṃ sabbaṃ pattikāyaṃ pariyādiyitvā jīvantameva naṃ osajjeyyan’””ti. atha kho, bhante, rājā pasenadi kosalo rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṃ hatthikāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ assakāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ rathakāyaṃ pariyādiyitvā sabbaṃ pattikāyaṃ pariyādiyitvā jīvantameva naṃ osajjī””ti | Le matin suivant, un grand nombre de mendiants s'habillèrent, emportèrent leur bol et leurs robes, et se rendirent à Savatthi pour leurs aumônes de nourriture. Ayant parcouru Savatthi pour leurs aumônes de nourriture, après leur repas, de retour de leur quête de nourriture d'aumônes, ils vinrent voir le Fortuné, lui rendirent hommage, s'assirent d'un côté, et lui rapportèrent ce qui s'était passé. |
atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi | Le Fortuné, ayant compris ce que cela signifiait, prononça ces vers: |
“vilumpateva puriso, yāvassa upakappati. yadā caññe vilumpanti, so vilutto viluppati . | Un homme pille Aussi longtemps qu'il en bénéficie Mais lorsque les autres le pillent, Le pilleur devient le pillé. |
“ṭhānañhi maññati bālo, yāva pāpaṃ na paccati. yadā ca paccati pāpaṃ, atha dukkhaṃ nigacchati. | Le sot pense s'en sortir indemne Tant que le mal ne lui revient pas. Mais lorsque le mal lui revient, Il subit la souffrance. |
“hantā labhati hantāraṃ, jetāraṃ labhate jayaṃ. akkosako ca akkosaṃ, rosetārañca rosako. atha kammavivaṭṭena, so vilutto viluppatī””ti. | Celui qui tue obtient son propre assassin Celui qui conquiert son propre envahisseur Celui qui insulte son propre insulteur Celui qui provoque son propre provocateur Lorsque l'action porte son fruit, Le pilleur devient le pillé. |
———oOo——— Publié comme un don du Dhamma, pour être distribué librement, à des fins non lucratives. --- Le traducteur n'est pas un expert en Pali, et afin d'éviter toute erreur se réfère à des traductions déjà existantes; il espère néanmoins que les erreurs qui peuvent se glisser dans la traduction ne sont que minimes. ![]() Ce travail est sous une License Internationale Creative Commons 4.0 avec Attribution, Usage non-commercial et Partage sous mêmes conditions. |