MN 118 (M iii 78)
Ānāpānassati Sutta
{excerpt}
— Mindfulness of the breath —
[ānāpāna+sati]

The famous sutta about the practice of ānāpānassati, and how it leads to the practice of the four satipaṭṭhānas and subsquently to the fulfillment of the seven bojjhaṅgas.



Note: info·bubbles on every Pali word


Pāḷi


English




...

...



(Ānāpānassati bhāvana)

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhu·saṅghe ānāpānassati·bhāvan·ānuyogam·anuyuttā viharanti.



(The practice of ānāpānassati)

There are, bhikkhus, in this sangha of bhikkhus, some bhikkhus who dwell applying themselves to the bhāvana and practice of ānāpānassati.

Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā maha·p·phalā hoti mah·ānisaṃsā. Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti. Cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti. Satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjā·vimuttiṃ paripūrenti. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā maha·p·phalā hoti mah·ānisaṃsā?

Ānāpānassati, bhikkhus, when cultivated and pursued, [bears] great fruits, great benefits. Ānāpānassati, bhikkhus, when cultivated and pursued, brings the four satipaṭṭhānas to their completude. The four satipaṭṭhānas, when cultivated and pursued, bring the seven bojjhaṅgas to their completude. The seven bojjhaṅgas, when cultivated and pursued, bring vijjā and vimutti to their completude. And how, bhikkhus, is ānāpānassati cultivated, how is it pursued to [bear] great fruits, great benefits?

Idha, bhikkhave, bhikkhu arañña-gato rukkha-mūla-gato suññ·āgāra-gato nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So sato·va assasati, sato·va passasati.

Here, bhikkhus, a bhikkhu, having gone to the forest or having gone at the root of a tree or having gone to an empty room, sits down folding the legs crosswise, setting kāya upright, and setting sati parimukhaṃ. Being thus sato he breathes in, being thus sato he breathes out.

Dīghaṃ assasanto 'dīghaṃ assasāmī' ti pajānāti. Dīghaṃ passasanto 'dīghaṃ passasāmī' ti pajānāti. Rassaṃ assasanto 'rassaṃ assasāmī' ti pajānāti. Rassaṃ passasanto 'rassaṃ passasāmī' ti pajānāti. Sabba-kāya-paṭisaṃvedī assasissāmī' ti sikkhati. 'Sabba-kāya-paṭisaṃvedī passasissāmī' ti sikkhati. 'Passambhayaṃ kāya-saṅkhāraṃ assasissāmī' ti sikkhati. 'Passambhayaṃ kāya-saṅkhāraṃ passasissāmī' ti sikkhati.

Breathing in long he understands: 'I am breathing in long'. Breathing out long he understands: 'I am breathing out long'. Breathing in short he understands: 'I am breathing in short'. Breathing out short he understands: 'I am breathing out short'. He trains himself: 'feeling the whole kāya, I will breathe in'. He trains himself: 'feeling the whole kāya, I will breathe out'. He trains himself: 'calming down the kāya-saṅkhāras, I will breathe in'. He trains himself: 'calming down the kāya-saṅkhāras, I will breathe out'.

'Pīti-paṭisaṃvedī assasissāmī' ti sikkhati. 'Pīti-paṭisaṃvedī passasissāmī' ti sikkhati. 'Sukha-paṭisaṃvedī assasissāmī' ti sikkhati. 'Sukha-paṭisaṃvedī passasissāmī' ti sikkhati. 'Citta-saṅkhāra-paṭisaṃvedī assasissāmī' ti sikkhati. 'Citta-saṅkhāra-paṭisaṃvedī passasissāmī' ti sikkhati. 'Passambhayaṃ citta-saṅkhāraṃ assasissāmī' ti sikkhati. 'Passambhayaṃ citta-saṅkhāraṃ passasissāmī' ti sikkhati.

He trains himself: 'experiencing pīti, I will breathe in'. He trains himself: 'experiencing pīti, I will breathe out'. He trains himself: 'experiencing sukha, I will breathe in'. He trains himself: 'experiencing sukha, I will breathe out'. He trains himself: 'perceiving citta-saṅkhāras, I will breathe in'. He trains himself: 'perceiving citta-saṅkhāras, I will breathe out'. He trains himself: 'calming down citta-saṅkhāras, I will breathe in'. He trains himself: 'calming down citta-saṅkhāras, I will breathe out'.

'Citta-paṭisaṃvedī assasissāmī' ti sikkhati. 'Citta-paṭisaṃvedī passasissāmī' ti sikkhati. 'Abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmī' ti sikkhati. 'Abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmī' ti sikkhati. 'Samādahaṃ cittaṃ assasissāmī' ti sikkhati. 'Samādahaṃ cittaṃ passasissāmī' ti sikkhati. 'Vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī' ti sikkhati. 'Vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī' ti sikkhati.

He trains himself: 'perceiving citta, I will breathe in'. He trains himself: 'perceiving citta, I will breathe out'. He trains himself: 'gladdening citta, I will breathe in'. He trains himself: 'gladdening citta, I will breathe out'. He trains himself: 'concentrating citta, I will breathe in'. He trains himself: 'concentrating citta, I will breathe out'. He trains himself: 'releasing citta, I will breathe in'. He trains himself: 'releasing citta, I will breathe out'.

'Anicc·ānupassī assasissāmī' ti sikkhati. 'Anicc·ānupassī passasissāmī' ti sikkhati. 'Virāg·ānupassī assasissāmī' ti sikkhati. 'Virāg·ānupassī passasissāmī' ti sikkhati. 'Nirodh·ānupassī assasissāmī' ti sikkhati. 'Nirodh·ānupassī passasissāmī' ti sikkhati. 'Paṭinissagg·ānupassī assasissāmī' ti sikkhati. 'Paṭinissagg·ānupassī passasissāmī' ti sikkhati.

He trains himself: 'contemplating aniccā, I will breathe in'. He trains himself: 'contemplating aniccā, I will breathe out'. He trains himself: 'contemplating virāga, I will breathe in'. He trains himself: 'contemplating virāga, I will breathe out'. He trains himself: 'contemplating nirodha, I will breathe in'. He trains himself: 'contemplating nirodha, I will breathe out'. He trains himself: 'contemplating relinquishment, I will breathe in'. He trains himself: 'contemplating relinquishment, I will breathe out'.

Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā maha·p·phalā hoti mah·ānisaṃsā

Thus cultivated, bhikkhus, thus pursued, ānāpānassati [bears] great fruits, great benefits.



(Satipaṭṭhānānaṃ pāripūrī)

Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti?



(Completude of the Satipaṭṭhānas)

And how, bhikkhus, is ānāpānassati cultivated, how is it pursued to bring the four satipaṭṭhānas to their completude?

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu dīghaṃ assasanto 'dīghaṃ assasāmī' ti pajānāti, dīghaṃ passasanto 'dīghaṃ passasāmī' ti pajānāti, rassaṃ assasanto 'rassaṃ assasāmī' ti pajānāti, rassaṃ passasanto 'rassaṃ passasāmī' ti pajānāti, Sabba-kāya-paṭisaṃvedī assasissāmī' ti sikkhati, 'Sabba-kāya-paṭisaṃvedī passasissāmī' ti sikkhati, 'Passambhayaṃ kāya-saṅkhāraṃ assasissāmī' ti sikkhati, 'Passambhayaṃ kāya-saṅkhāraṃ passasissāmī' ti sikkhati, kāye kāyānupassī, bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.

Kāyesu kāy·aññatar·āhaṃ, bhikkhave, evaṃ vadāmi yadidaṃ assāsa·passāsā. Tasmātiha, bhikkhave, kāye kāyānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.

On whatever occasion, bhikkhus, a bhikkhu breathing in long understands: 'I am breathing in long', breathing out long understands: 'I am breathing out long'., breathing in short understands: 'I am breathing in short', breathing out short he understands: 'I am breathing out short', trains himself: 'feeling the whole kāya, I will breathe in', trains himself: 'feeling the whole kāya, I will breathe out', trains himself: 'calming down the kāya-saṅkhāras, I will breathe in', trains himself: 'calming down the kāya-saṅkhāras, I will breathe out', on that occasion, bhikkhus, a bhikkhu dwells observing kāya in kāya, ātāpī sampajāno, satimā, having given up abhijjhā-domanassa towards the world.

I say, bhikkhus, that it is another body inside the body, that is to say the in and out breath. Therefore, bhikkhus, on that occasion, a bhikkhu dwells observing kāya in kāya, ātāpī sampajāno, satimā, having given up abhijjhā-domanassa towards the world.

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu 'Pīti-paṭisaṃvedī assasissāmī' ti sikkhati, 'Pīti-paṭisaṃvedī passasissāmī' ti sikkhati, 'Sukha-paṭisaṃvedī assasissāmī' ti sikkhati, 'Sukha-paṭisaṃvedī passasissāmī' ti sikkhati, 'Citta-saṅkhāra-paṭisaṃvedī assasissāmī' ti sikkhati, 'Citta-saṅkhāra-paṭisaṃvedī passasissāmī' ti sikkhati, 'Passambhayaṃ citta-saṅkhāraṃ assasissāmī' ti sikkhati, 'Passambhayaṃ citta-saṅkhāraṃ passasissāmī' ti sikkhati, vedanāsu vedanānupassī, bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.

Vedanāsu vedan·āññatar·āhaṃ, bhikkhave, evaṃ vadāmi yadidaṃ assāsa·passāsānaṃ sādhukaṃ manasikāraṃ. Tasmātiha, bhikkhave, vedanāsu vedanānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.

On whatever occasion, bhikkhus, a bhikkhu trains himself: 'experiencing pīti, I will breathe in', trains himself: 'experiencing pīti, I will breathe out', trains himself: 'experiencing sukha, I will breathe in', trains himself: 'experiencing sukha, I will breathe out', trains himself: 'perceiving citta-saṅkhāras, I will breathe in', trains himself: 'perceiving citta-saṅkhāras, I will breathe out', trains himself: 'calming down citta-saṅkhāras, I will breathe in', trains himself: 'calming down citta-saṅkhāras, I will breathe out', on that occasion, bhikkhus, a bhikkhu dwells observing vedanā in vedanā, ātāpī sampajāno, satimā, having given up abhijjhā-domanassa towards the world.

I say, bhikkhus, that it is another vedanā inside the vedanā, that is to say the thorough manasikāra of in and out breath. Therefore, bhikkhus, on that occasion, a bhikkhu dwells observing vedanā in vedanā, ātāpī sampajāno, satimā, having given up abhijjhā-domanassa towards the world.

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu 'Citta-paṭisaṃvedī assasissāmī' ti sikkhati, 'Citta-paṭisaṃvedī passasissāmī' ti sikkhati, 'Abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmī' ti sikkhati, 'Abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmī' ti sikkhati, 'Samādahaṃ cittaṃ assasissāmī' ti sikkhati, 'Samādahaṃ cittaṃ passasissāmī' ti sikkhati, 'Vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī' ti sikkhati, 'Vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī' ti sikkhati, citte cittānupassī, bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.

N·āhaṃ, bhikkhave, muṭṭha·s·satissa a·sampajānassa ānāpānassatiṃ vadāmi. Tasmātiha, bhikkhave, citte cittānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.

On whatever occasion, bhikkhus, a bhikkhu trains himself: 'perceiving citta, I will breathe in', trains himself: 'perceiving citta, I will breathe out', trains himself: 'gladdening citta, I will breathe in', trains himself: 'gladdening citta, I will breathe out', trains himself: 'concentrating citta, I will breathe in', trains himself: 'concentrating citta, I will breathe out', trains himself: 'releasing citta, I will breathe in', trains himself: 'releasing citta, I will breathe out', on that occasion, bhikkhus, a bhikkhu dwells observing citta in citta, ātāpī sampajāno, satimā, having given up abhijjhā-domanassa towards the world.

I do not speak, bhikkhus, of ānāpānassati for one who looses sati, for one who is not sampajāna. Therefore, bhikkhus, on that occasion, a bhikkhu dwells observing citta in citta, ātāpī sampajāno, satimā, having given up abhijjhā-domanassa towards the world.

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu 'Anicc·ānupassī assasissāmī' ti sikkhati, 'Anicc·ānupassī passasissāmī' ti sikkhati, 'Virāg·ānupassī assasissāmī' ti sikkhati, 'Virāg·ānupassī passasissāmī' ti sikkhati, 'Nirodh·ānupassī assasissāmī' ti sikkhati, 'Nirodh·ānupassī passasissāmī' ti sikkhati, 'Paṭinissagg·ānupassī assasissāmī' ti sikkhati, 'Paṭinissagg·ānupassī passasissāmī' ti sikkhati, dhammesu dhammānupassī, bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.

So yaṃ taṃ abhijjhā-domanassaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātiha, bhikkhave, dhammesu dhammānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.

On whatever occasion, bhikkhus, a bhikkhu trains himself: 'contemplating aniccā, I will breathe in', trains himself: 'contemplating aniccā, I will breathe out', trains himself: 'contemplating virāga, I will breathe in', trains himself: 'contemplating virāga, I will breathe out', trains himself: 'contemplating nirodha, I will breathe in', trains himself: 'contemplating nirodha, I will breathe out', trains himself: 'contemplating relinquishment, I will breathe in', trains himself: 'contemplating relinquishment, I will breathe out', on that occasion, bhikkhus, a bhikkhu dwells observing dhammas in dhammas, ātāpī sampajāno, satimā, having given up abhijjhā-domanassa towards the world.

Whoever has abandoned abhijjhā-domanassa, having seen with paññā, is thoroughly endowed with upekkhā.{1} Therefore, bhikkhus, on that occasion, a bhikkhu dwells observing dhammas in dhammas, ātāpī sampajāno, satimā, having given up abhijjhā-domanassa towards the world.

Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.

Thus cultivated, bhikkhus, thus pursued, ānāpānassati brings the four satipaṭṭhānas to their completude.



(Bojjhaṅgānaṃ pāripūrī)

Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā kathaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti?



(Completude of the bojjhaṅgas)

And how, bhikkhus, are the four satipaṭṭhānas cultivated, how are they pursued to bring the seven bojjhaṅgas to their completude?


(1. Kāyānupassanādi)

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ, upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye sati hoti a·sammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti a·sammuṭṭhā, sati·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Sati·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, sati·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.


(1. Starting with the observation of body)

On whatever occasion, bhikkhus, a bhikkhu dwells observing kāya in kāya, ātāpī sampajāno, satimā, having given up abhijjhā-domanassa towards the world, on that occasion sati is present and without lapse. On whatever occasion, bhikkhus, sati is present and without lapse, on that occasion the sati sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the sati sambojjhaṅga, the sati sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

So tathā·sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari·vīmaṃsaṃ āpajjati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā·sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari·vīmaṃsaṃ āpajjati, dhammavicaya·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Dhammavicaya·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicaya·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

Remaining thus sato, he examines, investigates thoroughly and makes a complete investigation of that Dhamma with paññā. On whatever occasion, bhikkhus, a bhikkhu remaining thus sato examines, investigates thoroughly and makes a complete investigation of that Dhamma with paññā, on that occasion the dhammavicaya sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the dhammavicaya sambojjhaṅga, the dhammavicaya sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari·vīmaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari·vīmaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, vīriya·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Vīriya·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, vīriya·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

In one who examines, investigates thoroughly and makes a complete investigation of that Dhamma with paññā, vīriya is aroused unflaggingly. On whatever occasion, bhikkhus, in a bhikkhu who examines, investigates thoroughly and makes a complete investigation of that Dhamma with paññā, vīriya is aroused unflaggingly, on that occasion the vīriya sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the vīriya sambojjhaṅga, the vīriya sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Āraddha·vīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddha·vīriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pīti·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Pīti·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, pīti·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

In one whose vīriya is aroused, a nirāmisa pīti arises. On whatever occasion, bhikkhus, in a bhikkhu whose vīriya is aroused, a nirāmisa pīti arises, on that occasion the pīti sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the pīti sambojjhaṅga, the pīti sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Pīti·manassa kāyo·pi passambhati, cittam·pi passambhati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pīti·manassa kāyo·pi passambhati, cittam·pi passambhati, passaddhi·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Passaddhi·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhi·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

In one whose mind has pīti, the body calms down, the mind calms down. On whatever occasion, bhikkhus, in a bhikkhu whose mind has pīti, the body calms down, the mind calms down, on that occasion the passaddhi sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the passaddhi sambojjhaṅga, the passaddhi sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Passaddha·kāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddha·kāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati, samādhi·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Samādhi·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, samādhi·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

In one who is at ease, the body having calmed down, the mind gets concentrated. On whatever occasion, bhikkhus, in a bhikkhu who is at ease, the body having calmed down, the mind gets concentrated, on that occasion the samādhi sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the samādhi sambojjhaṅga, the samādhi sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

So tathā·samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā·samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti, upekkhā·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Upekkhā·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhā·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

He watches thoroughly with upekkhā the mind which is thus composed. On whatever occasion, bhikkhus, a bhikkhu watches thoroughly with upekkhā the mind which is thus composed, on that occasion the upekkhā sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the upekkhā sambojjhaṅga, the upekkhā sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.


(2. Vedanānupassanādi)

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ, upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye sati hoti a·sammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti a·sammuṭṭhā, sati·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Sati·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, sati·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.


(2. Starting with the observation of vedanā)

On whatever occasion, bhikkhus, a bhikkhu dwells observing vedanā in vedanā, ātāpī sampajāno, satimā, having given up abhijjhā-domanassa towards the world, on that occasion sati is present and without lapse. On whatever occasion, bhikkhus, sati is present and without lapse, on that occasion the sati sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the sati sambojjhaṅga, the sati sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

So tathā·sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari·vīmaṃsaṃ āpajjati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā·sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari·vīmaṃsaṃ āpajjati, dhammavicaya·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Dhammavicaya·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicaya·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

Remaining thus sato, he examines, investigates thoroughly and makes a complete investigation of that Dhamma with paññā. On whatever occasion, bhikkhus, a bhikkhu remaining thus sato examines, investigates thoroughly and makes a complete investigation of that Dhamma with paññā, on that occasion the dhammavicaya sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the dhammavicaya sambojjhaṅga, the dhammavicaya sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari·vīmaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari·vīmaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, vīriya·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Vīriya·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, vīriya·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

In one who examines, investigates thoroughly and makes a complete investigation of that Dhamma with paññā, vīriya is aroused unflaggingly. On whatever occasion, bhikkhus, in a bhikkhu who examines, investigates thoroughly and makes a complete investigation of that Dhamma with paññā, vīriya is aroused unflaggingly, on that occasion the vīriya sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the vīriya sambojjhaṅga, the vīriya sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Āraddha·vīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddha·vīriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pīti·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Pīti·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, pīti·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

In one whose vīriya is aroused, a nirāmisa pīti arises. On whatever occasion, bhikkhus, in a bhikkhu whose vīriya is aroused, a nirāmisa pīti arises, on that occasion the pīti sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the pīti sambojjhaṅga, the pīti sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Pīti·manassa kāyo·pi passambhati, cittam·pi passambhati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pīti·manassa kāyo·pi passambhati, cittam·pi passambhati, passaddhi·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Passaddhi·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhi·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

In one whose mind has pīti, the body calms down, the mind calms down. On whatever occasion, bhikkhus, in a bhikkhu whose mind has pīti, the body calms down, the mind calms down, on that occasion the passaddhi sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the passaddhi sambojjhaṅga, the passaddhi sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Passaddha·kāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddha·kāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati, samādhi·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Samādhi·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, samādhi·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

In one who is at ease, the body having calmed down, the mind gets concentrated. On whatever occasion, bhikkhus, in a bhikkhu who is at ease, the body having calmed down, the mind gets concentrated, on that occasion the samādhi sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the samādhi sambojjhaṅga, the samādhi sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

So tathā·samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā·samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti, upekkhā·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Upekkhā·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhā·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

He watches thoroughly with upekkhā the mind which is thus composed. On whatever occasion, bhikkhus, a bhikkhu watches thoroughly with upekkhā the mind which is thus composed, on that occasion the upekkhā sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the upekkhā sambojjhaṅga, the upekkhā sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.


(3. Cittānupassanādi)

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ, upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye sati hoti a·sammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti a·sammuṭṭhā, sati·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Sati·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, sati·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.


(3. Starting with the observation of mind)

On whatever occasion, bhikkhus, a bhikkhu dwells observing citta in citta, ātāpī sampajāno, satimā, having given up abhijjhā-domanassa towards the world, on that occasion sati is present and without lapse. On whatever occasion, bhikkhus, sati is present and without lapse, on that occasion the sati sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the sati sambojjhaṅga, the sati sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

So tathā·sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari·vīmaṃsaṃ āpajjati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā·sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari·vīmaṃsaṃ āpajjati, dhammavicaya·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Dhammavicaya·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicaya·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

Remaining thus sato, he examines, investigates thoroughly and makes a complete investigation of that Dhamma with paññā. On whatever occasion, bhikkhus, a bhikkhu remaining thus sato examines, investigates thoroughly and makes a complete investigation of that Dhamma with paññā, on that occasion the dhammavicaya sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the dhammavicaya sambojjhaṅga, the dhammavicaya sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari·vīmaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari·vīmaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, vīriya·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Vīriya·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, vīriya·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

In one who examines, investigates thoroughly and makes a complete investigation of that Dhamma with paññā, vīriya is aroused unflaggingly. On whatever occasion, bhikkhus, in a bhikkhu who examines, investigates thoroughly and makes a complete investigation of that Dhamma with paññā, vīriya is aroused unflaggingly, on that occasion the vīriya sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the vīriya sambojjhaṅga, the vīriya sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Āraddha·vīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddha·vīriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pīti·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Pīti·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, pīti·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

In one whose vīriya is aroused, a nirāmisa pīti arises. On whatever occasion, bhikkhus, in a bhikkhu whose vīriya is aroused, a nirāmisa pīti arises, on that occasion the pīti sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the pīti sambojjhaṅga, the pīti sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Pīti·manassa kāyo·pi passambhati, cittam·pi passambhati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pīti·manassa kāyo·pi passambhati, cittam·pi passambhati, passaddhi·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Passaddhi·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhi·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

In one whose mind has pīti, the body calms down, the mind calms down. On whatever occasion, bhikkhus, in a bhikkhu whose mind has pīti, the body calms down, the mind calms down, on that occasion the passaddhi sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the passaddhi sambojjhaṅga, the passaddhi sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Passaddha·kāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddha·kāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati, samādhi·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Samādhi·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, samādhi·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

In one who is at ease, the body having calmed down, the mind gets concentrated. On whatever occasion, bhikkhus, in a bhikkhu who is at ease, the body having calmed down, the mind gets concentrated, on that occasion the samādhi sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the samādhi sambojjhaṅga, the samādhi sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

So tathā·samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā·samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti, upekkhā·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Upekkhā·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhā·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

He watches thoroughly with upekkhā the mind which is thus composed. On whatever occasion, bhikkhus, a bhikkhu watches thoroughly with upekkhā the mind which is thus composed, on that occasion the upekkhā sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the upekkhā sambojjhaṅga, the upekkhā sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.


(4. Dhammānupassanādi)

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ, upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye sati hoti a·sammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti a·sammuṭṭhā, sati·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Sati·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, sati·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.


(4. Starting with the observation of dhammas)

On whatever occasion, bhikkhus, a bhikkhu dwells observing dhammas in dhammas, ātāpī sampajāno, satimā, having given up abhijjhā-domanassa towards the world, on that occasion sati is present and without lapse. On whatever occasion, bhikkhus, sati is present and without lapse, on that occasion the sati sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the sati sambojjhaṅga, the sati sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

So tathā·sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari·vīmaṃsaṃ āpajjati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā·sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari·vīmaṃsaṃ āpajjati, dhammavicaya·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Dhammavicaya·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicaya·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

Remaining thus sato, he examines, investigates thoroughly and makes a complete investigation of that Dhamma with paññā. On whatever occasion, bhikkhus, a bhikkhu remaining thus sato examines, investigates thoroughly and makes a complete investigation of that Dhamma with paññā, on that occasion the dhammavicaya sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the dhammavicaya sambojjhaṅga, the dhammavicaya sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari·vīmaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati pari·vīmaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, vīriya·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Vīriya·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, vīriya·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

In one who examines, investigates thoroughly and makes a complete investigation of that Dhamma with paññā, vīriya is aroused unflaggingly. On whatever occasion, bhikkhus, in a bhikkhu who examines, investigates thoroughly and makes a complete investigation of that Dhamma with paññā, vīriya is aroused unflaggingly, on that occasion the vīriya sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the vīriya sambojjhaṅga, the vīriya sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Āraddha·vīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddha·vīriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pīti·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Pīti·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, pīti·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

In one whose vīriya is aroused, a nirāmisa pīti arises. On whatever occasion, bhikkhus, in a bhikkhu whose vīriya is aroused, a nirāmisa pīti arises, on that occasion the pīti sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the pīti sambojjhaṅga, the pīti sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Pīti·manassa kāyo·pi passambhati, cittam·pi passambhati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pīti·manassa kāyo·pi passambhati, cittam·pi passambhati, passaddhi·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Passaddhi·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhi·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

In one whose mind has pīti, the body calms down, the mind calms down. On whatever occasion, bhikkhus, in a bhikkhu whose mind has pīti, the body calms down, the mind calms down, on that occasion the passaddhi sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the passaddhi sambojjhaṅga, the passaddhi sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Passaddha·kāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddha·kāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati, samādhi·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Samādhi·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, samādhi·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

In one who is at ease, the body having calmed down, the mind gets concentrated. On whatever occasion, bhikkhus, in a bhikkhu who is at ease, the body having calmed down, the mind gets concentrated, on that occasion the samādhi sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the samādhi sambojjhaṅga, the samādhi sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

So tathā·samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā·samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti, upekkhā·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Upekkhā·sambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhā·sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā·pāripūriṃ gacchati.

He watches thoroughly with upekkhā the mind which is thus composed. On whatever occasion, bhikkhus, a bhikkhu watches thoroughly with upekkhā the mind which is thus composed, on that occasion the upekkhā sambojjhaṅga is aroused in the bhikkhu. On that occasion, the bhikkhu develops the upekkhā sambojjhaṅga, the upekkhā sambojjhaṅga goes to the completude of its bhāvanā in the bhikkhu.

Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā evaṃ bahulīkatā satta sambojjhaṅge paripūrenti.

Thus cultivated, bhikkhus, thus pursued, the four satipaṭṭhānas brings the seven bojjhaṅgas to their completude.



(Vijjāvimutti)

Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā vijjā·vimuttiṃ paripūrenti?



(Vijjā and vimutti)

And how, bhikkhus, are the seven bojjhaṅgas cultivated, how are they pursued to bring vijjā and vimutti to their completude?

Idha, bhikkhave, bhikkhu sati·sambojjhaṅgaṃ bhāveti viveka·nissitaṃ virāga·nissitaṃ nirodha·nissitaṃ vossagga·pariṇāmiṃ. Dhammavicaya·sambojjhaṅgaṃ bhāveti viveka·nissitaṃ virāga·nissitaṃ nirodha·nissitaṃ vossagga·pariṇāmiṃ. Vīriya·sambojjhaṅgaṃ bhāveti viveka·nissitaṃ virāga·nissitaṃ nirodha·nissitaṃ vossagga·pariṇāmiṃ. Pīti·sambojjhaṅgaṃ bhāveti viveka·nissitaṃ virāga·nissitaṃ nirodha·nissitaṃ vossagga·pariṇāmiṃ. Passaddhi·sambojjhaṅgaṃ bhāveti viveka·nissitaṃ virāga·nissitaṃ nirodha·nissitaṃ vossagga·pariṇāmiṃ. Samādhi·sambojjhaṅgaṃ bhāveti viveka·nissitaṃ virāga·nissitaṃ nirodha·nissitaṃ vossagga·pariṇāmiṃ. Upekkhā·sambojjhaṅgaṃ bhāveti viveka·nissitaṃ virāga·nissitaṃ nirodha·nissitaṃ vossagga·pariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjā·vimuttiṃ paripūrenti.

Here, bhikkhus, a bhikkhu develops the sati sambojjhaṅga founded on viveka, founded on virāga, founded on nirodha, resulting in detachment. He develops the dhammavicaya sambojjhaṅga founded on viveka, founded on virāga, founded on nirodha, resulting in detachment. He develops the vīriya sambojjhaṅga founded on viveka, founded on virāga, founded on nirodha, resulting in detachment. He develops the pīti sambojjhaṅga founded on viveka, founded on virāga, founded on nirodha, resulting in detachment. He develops the passaddhi sambojjhaṅga founded on viveka, founded on virāga, founded on nirodha, resulting in detachment. He develops the samādhi sambojjhaṅga founded on viveka, founded on virāga, founded on nirodha, resulting in detachment. He develops the upekkhā sambojjhaṅga founded on viveka, founded on virāga, founded on nirodha, resulting in detachment.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

This is what the Bhagavā said. Gladdened, the bhikkhus delighted in the Bhagavā's words.



Bodhi leaf



Note


1. Whoever has abandoned... endowed with upekkhā:

"ajjhupekkhitā" is formed of adhi (intensifying prefix) and upekkhitā (to look on, [or, which seems obvious and makes full sense in this sentence:] endowed with upekkhā).

Thanissaro Bhikkhu translates: "He who sees with discernment the abandoning of greed & distress is one who watches carefully with equanimity".

Bhikkhu Bodhi translates: "Having seen with wisdom the abandoning of covetousness and grief, he closely looks on with equanimity".




Edité par le webmestre,
traduit de l'Anglais par Michel Proulx,
d'après le travail effectué à partir du Pali par Bhikkhu Ñāṇamoli et Bhikkhu Bodhi.

———oOo———
Publié comme un don du Dhamma, pour être distribué librement, à des fins non lucratives.
Toute réutilisation de ce contenu doit citer ses sources originales.